S A T U R S
Ievads..................................................................
...............................2
1. Banku izcel?an?s un
iedal?jums....................................................3
1 Banku
izcel?an?s.........................................................3
1. Galvenie kred?tiest??u
veidi........................................3
2. Noguld?jumu veidi un iek??j?
kontrole.........................................5
1. Noguld?jumu
veidi.......................................................
5
2. Noguld?jumu iek??j?
kontrole......................................6
3. Aizdevumu veidi un ar tiem sist?t?s
proced?ras............................7
1. Aizdevumi fizisk?m
person?m....................................7
2. Aizdevumi juridisk?m
person?m...............................10
3. Starpbanku
aizdevumi...............................................13
4. Ar aizdevumiem saist?t?s
proced?ras........................14
4. Bankas riska veidi un to
raksturojums........................................16
1. Riska veidu
raksturojums..........................................17
Secin?jumi un
priek?likumi..............................................................20
Ievads.
Dz?vojot m?sdienu sabiedr?b?, cilv?kam ir nepiecie?ams veiksm?gi un
t?lredz?gi orient?ties apk?rt?j? vid?. Nepiecie?ams saprast un prast
analiz?t da??das situ?cijas un apst?k?us. M?s ieskauj visda??d?k?s lietas,
un, lai veiksm?gi sp?tu izdz?vot, ir j?prot t?s kontrol?t, un to var tikai
ar zin??an?m. Viena no ??d?m liet?m ir banku sist?ma un b?t?ba. ?aj? darb?
?sum? izkl?st?tas teor?tisk?s zin??anas par banku sist?mu, b?t?bu un to
funkcij?m. Da??die banku veidi un tik daudz?s kredit??anas iesp?jas,
aizdevumi un risks, kas saist?s ar to – nepiecie?ams saprast, lai veiksm?gi
var?tu iesaist?ties m?sdienu sabiedr?b? un, protams, peln?t naudu. Latvij?
tik daudz banku veidu un pla?ais to pied?v?to pakalpojumu kl?sts ir
sal?dzino?i neilgi – kop? neatkar?bas atg??anas – bet jau tik daudz kas ir
atkar?gs no banku sist?mas, un galvenok?rt jau Latvijas ekonomika. T?p?c
banku b?t?ba ir viena no pirmaj?m liet?m, ko b?tu v?rts iem?c?ties un
saprast, jo tuv?kaj? n?kotn? banku sist?mai b?s daudz svar?g?ki m?r?i un
uzdevumi. Un galvenok?rt tie?i t?p?c es izv?l?jos ?o t?mu, lai izkl?st?tu
to sav? darb?.
1. Banku izcel?an?s un iedal?jums.
1.1. Banku izcel?an?s.
V?rds “banka” ir c?lies no it??u v?rda “banco”, kas noz?m? “galds”.
Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku aug?ot?ji – naudas kapit?la p?rst?vji;
vi?i pie??ma naudas ieguld?jumus no tirgot?jiem un specializ?j?s da??du
pils?tu un valstu naudas z?mju apmai??. Ar laiku aug?ot?ji s?ka izmantot
?os ieguld?jumus, k? ar? savus naudas l?dzek?us, lai dotu aizdevumus un
sa?emtu procentus. Tas noz?m?ja, ka aug?ot?ji main?j?s par ban?ieriem.
1.2. Galvenie kred?tiest??u veidi.
Atkar?b? no t?, kam pieder kred?tu un kred?tu-finansi?l?s iest?des,
valst?s ar tirgus ekonomiku dal?s:
. valsts finansu-kred?tiest?des;
. priv?t?s finansu-kred?tiest?des.
Pie pirm?s grupas pieder centr?l?s bankas, kur?m ir monopolties?bas izlaist
banknotes.
Bankas var iedal?t ar? p?c to darb?bas virziena:
. emisiju bankas;
. komerci?l?s bankas;
. invest?ciju bankas;
. hipot?ku bankas;
. kr?jkases;
. specializ?t?s (piem., tirdzniec?bas bankas).
Emisiju bankas izlai? banknotes. To var?tu d?v?t par “banku banku”.
Komercbankas veic ra?o?anas, tirdzniec?bas un citu uz??mumukredit??anu
galvenok?rt ar naudas kapit?lu, ko vi?i ieg?st noguld?jumu veid?.
Invest?ciju bankas nodarbojas ar finans??anu un ilgtermi?a kredit??anu
da??d?s nozar?s (galvenok?rt ra?o?anas, tirdzniec?bas un transporta).
At??ir?b? no komercbank?m invest?ciju bankas ?o naudu ieg?st izlai?ot savas
akcijas un oblig?cijas, k? ar sa?emot kred?tus no komercbank?m.
Hipot?ku bankas izsniedz ilgtermi?a aizdevumus ??l? ?emot nekustamo ?pa?umu
– zemi, ?kas.
Specializ?t?s bankas nodarbojas ar noteiktu kredit??anas veidu.
2. Noguld?jumu veidi un iek??j? kontrole.
2.1. Noguld?jumu veidi.
Savu darb?bu bankas liel?k? vai maz?k? m?r? finans? ar depoz?tiem, kas
piesaist?ti no daudziem avotiem. Bankai sava darb?ba j?organiz?, iev?rojot
piesardz?bu, apdom?bu un cie?i ?emot v?r? savu noguld?t?ju intereses.
Bankas vad?ba ir atbild?ga ne tikai par savu noguld?t?ju intere?u
aizsardz?bu; t?s pien?kumi pret bankas akcion?riem noz?m?, ka bankai
noguld?tie l?dzek?i ir j?p?rvalda un j?vada akt?vi un efekt?vi saska?? ar
strat??iju, kur? ?emta v?r? gan likvidit?te, gan rentabilit?te. Tom?r
noguld?jumu akt?vu p?rvaldi ierobe?o vair?ki faktori, to skait?:
. kapit?la segums;
. likvidit?te;
. termi?u strukt?ra;
. procentu likmju nestabilit?te;
. stabilit?te.
Noguld?jumu veidi:
Nor??inu konts – klientam ir iesp?ja iz?emt naudu p?c piepras?juma vai dot
bankai r?kojumu izmaks?t naudu p?c uzdevuma. Banka ped?v? procentus par
konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.
Lielizm?ra depoz?ti – latu vai ?rzemju val?tas atlikumi past?v?gi atrodas
kust?b? starp da??d?m iest?d?m. Bankas lielizm?ra noguld?jumu izmaksas ir
?oti atkar?gas no vald?bas procentu un val?tas apmai?as likmju politikas,
no pid?v?juma un piepras?juma un no bankas kred?ta reitinga. ??dus
noguld?jumus var piesaist?t uz laiku, s?kot no 24 stund?m un beidzot ar
gadu. Latvij? lielizm?ra depoz?ti nav izplat?ti. Bankas praktiz? depoz?tu
pie?em?anu k? no fizisk?m, t? ar? no juridisk?m person?m.
Klientu noguld?tie l?dzek?i var b?t bankai noz?m?gs l?dzek?u avots; p?d?jos
gados konkurences ietekme ir iev?rojami papla?in?jusi klientiem pied?v?to
noguld?jumu pakalpojumu veidu spektru un veicin?jusi noteikumu
daudzveid?bu. Latvijas bankas sav? darb?b? pied?v? ar? ??dus noguld?jumu
veidus:
. Ziemassv?tku depoz?ts;
. b?rnu un skol?nu depoz?ts kr?jdepoz?ts;
. pension?ru noguld?jumi;
. pensiju uzkr??anas konts;
. atv?rtais depoz?ts;
. premi?lais depoz?ts;
. depoz?ts ar nosac?jumu.
Noguld?jumus uzskaita atbilsto?i to veidam un val?tai, kur? tie
noguld?ti. Procentus par noguld?jumu un depoz?tu summu apr??ina, s?kot ar
dienu, kad noguld?jumu un depoz?tu summa tiek ieskait?ta kont? l?dz to
atmaksas dienai.
2.2. Noguld?jumu iek??j? kontrole.
Iek??j? kontrole attiec?b? uz noguld?jumiem b?tu j?izstr?d? t?, lai
nodro?in?tu ??dus apst?k?us:
. depoz?ti tiek pie?emti tikai uz t?diem termi?iem (lielizm?ra
noguld?jumu gad?jum? – no t?d?m instit?cij?m), k?dus bankas vad?ba
apstiprin?jusi saska?? ar bankas termi?u un likvidit?tes politiku;
. visi pie?emtie noguld?jumi j?iek?auj gr?matved?bas uzskait?,
piem?rojot atbilsto?o procentu likmi un apr??inot procentus;
. neviens no gr?matojumiem noguld?t?ju kontos nav fikt?vs vai
viltots, tiek nov?rsta “net?r?s” naudas atmazg??ana.
Sakar? ar bankas un klienta attiec?bu raksturu princip? inform?cijas
pl?sma m?dz b?t vien? virzien? – no bankas pie klienta. T? k? ne katrs
klients r?p?gi seko atlikumam un kust?bai sav? kont?, past?v paaugstin?ts
risks, ka tiek pie?autas nepaman?tas k??das vai kaut kas tiek izlaists vai
nu kr?p?anas nol?k?, vai nejau?i. Pa??mieni, k? minimiz?t ??du k??du,
izlaidumu vai kr?p?anas iesp?jas:
. j?nodro?ina gr?matved?bas ierakstu un naudas izmaksas k?rt?gas
kontroles proced?ras;
. j?veic centraliz?ta pazi?ojumu izs?t??ana klientiem;
. j?sadala pien?kumi, ?pa?i attiec?b? uz pien?kumu risin?t klientu
jaut?jumus;
. j?seko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darb?bas notiek ar
nov?lo?anos; j?kontrol? darbinieku konti, jo ar tiem past?v ?pa?as
iesp?jas izdar?t kr?p?anu;
. j?p?rbauda procentu apr??ini un gr?matojumi neatkar?gi vienu no
otra;
. j?p?rbauda procenti, kas tiek ieskait?ti procentu izdevumu kont?,
sal?dzinot ar kop?jo noguld?t?ju kontos kredit?to procentu summu;
. liel?ko da?u katras summas sal?dzin??anas proced?ru iesp?jams
izlaist, ja gr?matved?bas sit?ma ir kompjuteriz?ta un procenti tiek
apr??in?ti un p?rskait?ti autom?tiski. Tom?r vad?bai b?tu regul?ri
j?p?rbauda, vai kontrole joproj?m darbojas apmierino?i un j?veic
atsevi??u procentu apr??inu un gr?matojumu p?rbaude;
. vad?bas p?rskatos j?iek?auj p?rskats par starp?bu starp
izmaks?tajiem un sa?emtajiem procentiem un izmaks?to procentu summu
Страницы: 1, 2, 3
